100 doc#1159 Beistīs nu Dīva .
un dūd jam gūdu .

Daniela (12): Es nikod naasu guojuse školā, vacuoki mani izgleitoj sātā i es asu laimeiga.

Daniels (43) Es beidžu mašynu inženereju Šveicē, bet, jamūt vārā krīzi, iz kuru pasauļs dūdās, es niu asu bananu audzietuojs Brazilejā .

Betsija (42): A es asu kristeiga i laimeiga sīva i muote. Pants, kas mani ītekmej: Kaids jāga īgiut vysu pasauli i zaudēt sovu dvēseli? Voi kū cylvāks dūs par sovu dvēseli?

Daniels: Storp cytu: es naasu nivīnys bazneicys bīdrs, mani izslēdze par tū, ka asu puoruok patstuoveigs. Es asu raudzejs sekōt Dīvam, naatkareigs nu cylvāku organizacijom.

Zyni, tys Dīvs, kuru tu nūraideji, nav eistais Dīvs, bet gon švaki sataiseita Jō karikatura. 133 aglona.ekstra.lv Sātans, ļauns, kurs nazkod beja Dīva eņgeļs, bet tyka izdzeits nu dabasim, un kurs dominej šymā pasaulē, ir tys, kurs Dīvu attāloj kai pošvaleigu un nažieleigu, kurs soka: paklausi maņ voi es tevi apcepšu gunī. Loba īnaidnīks ir tys, kurs gleznoj itū tālu. Jei ir klaidaina. Taišni, lai izlobōtu šū izkrūpļōjumu, Dīvs syuteja Sovu Dālu, lai pasauļam rōdeitu, kaids Jys ir. Kristus aplīcynōja: Tys, kurs Mani ir redzējis, ir redzējis Tāvu, Apraksteidams Sovu zemes misiju, Jezus saceja: „Kunga Gors ir uz Manis, jo Jys ir Mani apsveids, lai es evaņgelizeitu nabadzeigūs, Jys ir syutejis Mani izdzīdynōt sasystu sirdi. sludynōt atbreivōt gūteņūs, dūt redzi oklajim un atbreivōt apspīstūs.” Tys beja Jō dorbs. Jis guoja apleik, dorūt lobu, izdzīdynojūt sātana apspīstūs. Dīvs tik ļūti mīļōja pasauli, ka beja gotovs atsaškiert nu sova vīneigō Dāla riskantai misijai: dzeivōt uz zemes 30 godus, ar risku, ka ari Jezus tiks pīspīsts ar grāku, un Jū pazaudēs uz vysim laikim. Tys vyss, lai, ja plāns dorbōtūs, mums byutu myužeigō dzeive.

Daniels: Kod maņ beja 17, es sev saceju: es tycu, ka Dīvs pastuov i ka Jis ir mīlesteiba. Bet daudzys pasauļa religejis tic koč kaidam Dīvam. Voi es patīsi varu uzaticēt, ka Bībele ir Dīva vuords? Voi es varu sovu dzeivi ceļt iz ituo pamata? Tod es atkluoju dažus pīruodejumus, kas nūruoda, ka Bībele ir Dīva gruomota:

> Pravītuojumi pīpiļdeiti: Nūdaļa par Daniela 2 statuju pravītuoja impereju puormontuošonu i apraksteja tuos, pyrma tuos pastuovēja. Saleidzynojit tū ar enciklopedeju voi vēstures grōmotu, un jyus redzēsit, ka Bībele pravītōja Persijas, Grīkejas un Rūmas imperiju uzplaukumu un krisšonuUn ari paredzēja, kod atnōks Mesija. Tys taišni pīsapiļdeja ar Jezu Kristu.

> Arheologeja ir apstyprynuojuse Bībelis patīsumu.

— Myrušuos jiurys rūtuojumi, kas pīraksteiti pyrms Kristus. Tī apstyprynoj ebreju Bībelis precizitati i konsekvenci cauri tyukstūšgodim. Jesajas rūtōjums nu pyrms divom tyukstūšom godu ir praktiski tys pats, kas mums ir myusu dīnōs Bībelē.

— Daudzi zynōtnīki uzskateja, ka Dāvids ir mits, kurs nikod nav bejs. Leidz atkluošonai “Tel Dana stele”, kas datāta ar 9. godu symtu pyrms myusu erys, i pīmynāta “Dāvida sāta” .

— Moabīšu akmiņs “Meša Stele”, nu 840. goda pyrms myusu erys, atrosts Jordanā. Tymā ziņuots par Moāba karaļa uzvarom puor izraelīšim, apstyprynojūt Bībelis stuostu, kas atrūnams 2. Karalim 3. Tymā ari teik atsasaukts iz izraelīšu Dīvu Jehova voi Jau, 840. godā pyrms Kristus.

— Un es varātu īdūt ari cytus, pīmāram, Pilata akmini, Babilonejis devu sarokstus, kurūs pīmynāts Izraelys karaļa vuords, Dāvida citadele i Ezekija tuneļs.

> Teksta vīneiba. Rakstejuši vaira kai četrdesmit dažaidi cylvāki, daudzuos dažaiduos vītuos, i dažaidūs laikūs, kotra daļa pīsavīnoj puorejom. Drūši viņ esi redziejs Bībeli ar taidom krystpunktim. Bībele ir vīneiba, vyss īsakļaun kūpā, seviški vuiceišonuos ar pazemeibu i lyugšonu.

> Bībelis augstuokuo izgleiteiba: Slyktī cylvāki nabyutu varējuši pīraksteit Bībeli, kai tei jūs nūsūda. Jūs standarts ir augsts, cāls i praseigs. Tymā pošā laikā tei naslēp sovu varūņu vainis. Ka tei byutu fabula, kab dabuotu sekuotuojus, tei slavynuotu sovus varūņus. Bet nā, tys atklōti rōda vyscīneigōkūs patriarhu, pravīšu un karaļu vaines.

> Jūs ītekme. Ka Bībele byutu cylvāku gruomota, tei nikod nabyutu varējuse sasnēgt tū, kū ir sasnēguse pasaulī godu symtu gaitā. Tei ir bejuse i vys vēļ ir lobvieleiga, dzīdynojūša i puorveidojūša ītekme. Ebreji, byusim gūdeigi, teik skaiteiti par plaukstūšim, partū ka jī sekoj Dīva lykumim. Rītumi myusu dīnuos ir atteisteiti, partū ka tuos vaļsts pījēme Bībelis taisneiguma i struodeibys principus.

> Jezus Kristus līceiba: Jis napuortraukti citēja i apstyprynuoja Svātūs Rokstus. „Svātī Roksti navar izdūtīs” jis saceja. Pat 1. Mozus Mozu jys uzskateja par eisu nūstōstu, ka Dīvs radeja pasauli sešōs dīnōs, plyudus utt. Sovu dzeivi jys vadeja pēc Vacōs Dereibas mōceibom.

> I vysbeidzūt, pīredzis līceiba: Pamieginoj pats byut kristeits, i tu īraudzeisi Dīva Vuorda spāku!

Zyni, mes asam tik prīceigi, lobums nu kristīšu byušonys puorsnādz īspiejamūs zaudiejumus. Taipat pīdzeivoj ceļuojumu ar Radeituoju. Jis soka: Es tevi asu mīļuojs ar myužeigu mīlesteibu, deļtuo es tevi pīvylku ar labesteibu. Atnōcit pi Manis, vysi, kas strōdoj un ir smogi apgryutynuoti, un Es jums dūšu atpyutu (Mt. 11:28).

133 aglona.ekstra.lv Gūdynōsim šū mīlesteibas Dīvu, pīdōvojūt breivprōteigu paklauseibu, un nu sirds. Gols golā evaņgelijs ir Dīva spāks pesteišonai. Nu kuo Dīvs gryb myusus izgluobt? Nu myusu grākim. Vysim, kas Jū pījam, Kristus dūd varu kļyut par Dīva Bārnim un pōrtraukt grākōt. Šudiņ i niu, ka tici. Bet kas ir grāks? Kunga vōrds soka, ka grāks ir lykuma pōrkōpums, tei ir vīneigō definicija, kuru mums snādz Bībele. Grāks ir lāmums pōrkōpt lykumu. Dīva lykuma centrā ir desmit bausleibas, pyrmī četri rōda, kai mes izsokam sovu mīlesteibu pret Dīvu, bet ūtrais golds – mīlesteiba pret tyvōkū. Tod, 2. Mozus i 3. Mozus gruomotā snāgti papyldynojūši nūruodejumi, kas saisteiti ar kasdīnu i veseleibu. Ir prīks sekōt myusu Dīva grybai, jo Jō lykumi ir taisneigi un lobi.

Tys ir kai satiksmē: Nūteikumi i īrūbežuojumi kolpoj myusu drūšeibai. Nūteikums, ka mašynai vysod juobrauc pa tū lelceļa pusi, i juoapsastuoj pi sorkonūs gaismu, nav gubernatora kaprīzis, bet gon konvencejis, kas kolpoj myusu lobumam. Taipat Kunga bausleibas ir saprōteigi un ir jēdzeigi.

Bet mes navarim paklauseit ar sovim spākim. Tys byutu kai gribēt puorbraukt puori Atlantejis okeanam ar airu laivu. Myusim ir jōļaun sevi nūmērt, un jōļaun Kristum dzeivōt un paklauseit manī. Niu jā, tys ir ļaut Dīvam īelpuot myusūs, i kustynuot myusu laivu iz prīšku. Beitīs nu Dīva un dūt Jam gūdu. Gūdynoj Kungu, jo ir atnōkuse Jō tīsas stuņde. Jezus ir gondreiž atsagrīzs, Jō atnōkšona byus varā un lelā gūdeibā, un kotra acs Jū īraudzeis. Jezus saceja: kai zibiņs nōk nu austrumim un pasarōda rītumūs, tai byus Cylvāka Dāla atnōkšona. Myusu īspieja tū dabuot pareizi ir itei vīneiguo dzeive, kas mums ir, tod atnōk tīsa.

Policistam, kurs tev dūd biletu par braukšonu napareizā ceļa pusē, parosti nav personeigu īnaidu pret mani. Jis naatlaiž sovys dusmis pret mani, bet lykuma īvīsšona. Taipat Dīvs mīļoj vysas sovas radeibas. Kod jys atjims grāku nu pasauļa, jam byus ari jōiznycynoj vysi, kas pīsatur pi grāka.

Dvēsele, kas grākoj un nagrib glōbēja, nūmiers. Grāks ir lykuma pōrkōpums. Tys ir vīnys nu Kunga pavēļu puorkuopšona. Jezus naatnōce, lai maineitu lykumu, Jys tū izpiļdeja. Jezus gon pōrkōpe cylvāku izdūmōtus nūteikumus, bet na Dīva vōrdu. 133 aglona.ekstra.lv Jys saceja: cikom dabasi un zeme napagaiss, nivīns punkts voi nivīns punkts nu Lykuma napagaiss, Salamons sovas dzeives beigōs saceja: Beistīs nu Dīva un īvārōt Jō bausleibas, jo tys ir kotra cylvāka pīnōkums. Jo Dīvs liks tīsā kotru dorbu un kotru nūslāptū lītu, voi tys ir lobs, voi ļauns. (Ekleziasts 12:13)

Ir kari i karu baumys, dzeive ir tik trausla. Kod mes aizīsim nu ituos dzeivis, kaidu īrokstu mes atstuosim aiz seve? Myrušajim nateik ūtrys īspiejis. Kunga vōrds soka: dzeivī zyna, ka jī nōks, bet myrušī nikō nazyna. Kopūs, kur tu īsi, nav ni dorba, ni plana, ni zynuošonu, ni gudreibys. Tai tagad, cikom esi dzeivs, mīļoj un gūdynoj Dīvu un dūd Jam gūdu, jo ir sōkusēs tīsas stuņde.

Pīlyudz Tū, Kurs radeja dabasus, zemi, jiuru un yudiņa olūtus. Tys mums atgōdynoj par catūrtū bausleibu: Pīmini svātdīni, lai tū turātu svātu. Sešys dīnys tu struoduosi i dareisi vysus sovus dorbus, bet septeituo dīna ir atpyuta Jau tovam Dīvam. Tu tymā nikaidu dorbu nadareisi… Jo sešuos dīnuos Jau izveiduoja dabasus un zemi, jiuru un vysu, kas tymūs ir, un septeitajā dīnā jys atsapyute, tōpēc Jau jū svieteja un svētēja.

133 aglona.ekstra.lv Sātans, ļauns, nazkod beja gaismas eņgeļs dabasūs, bet lepneiba un skaudeiba dominēja jō sirdī, un jys sōce īneist Dīva lykumu, jam beja napateikams pret Jō taisneigajim prīkšrokstim. Jis apgolvuoja, ka eņgelim itys lykums nav vajadzeigs. Un jys ītekmēja ļūti spēceigu cylvāku Rūmā pōrveidōt kaidu nu Dīva bausleibom, provokacijas veidā. Kristīši leidz IV godu symtam īvāruoja svātdīni, tū pošu dīnu, kod ebreji. Pats Jezus saceja: lyudzīs, lai svātdīnē nanūtyktu vojōšonas.

Voi esi kaidu reizi dūmuojs, voi uzjāmumā, kur struodoj, pieški darbinīku grupa nūsprīž, ka jī gryb, lai vysa trešdīne byutu breiva? Voi tys nabyutu izaicynuojums direktoru autoritatei?

Tai pāvests pavēlēja maineit atpyutas dīnu nu sastdinis — septeituos dīnys — iz svātdīni — pyrmū nedelis dīnu. Un jys izmontōja par ībyldumu tū, ka Jezus pyrmajā dīnā tyka augšamceļts. Bez tam katōlim tymā laikā svātdīne atgōdynōja par ebrejim, kuri beja īneisti. Kaidu laiku gon sastdīne, gon svātdīne tyka turāta kai svātī. Bet godu gaitā sastdīne tyka īsavylkta i švaki runuota, partū ka tei beja īrūbežuojumu dīna, a svātdīne beja prīcys dīna, partū pyrmuo dīna īgiva popularitati. Tys nūtyka catūrtajā godu symtā. Tyka nūjimts ari ūtrais katehisma bausleibas, kur ir saceits, ka nadreikst taiseit izgrabtus. Un, lai saglobuotu jauku desmit bausleibu skaitu, pāvests dasmytū bausleibu sadaleja divōs daļōs. Bet Kunga lykums ir piļneigs, soka 19. psalms, jebkuras pōrmaiņas ir apvainōjums pret dabasim. 133 aglona.ekstra.lv Poša doba jyut lykuma un tūs, kas iznycynoj zemi, pōrkōpuma ītekmi, soka Jesaja: Zeme sāroj un nūsolst; pasauļs nūvuojinoj i nūsolst; jī nūvuojinoj augstuokūs nu zemis tautu. Patīseibā zeme ir pīsōrņōta tōs īdzeivōtōju dēļ, jo jī pōrkōpj lykumus, maina statutus un pōrkōp myužeigū leigumu.

Septeituo dīna, sastdīne, ir Kunga dīna, nedelis lobuokuo dīna, saimis dīna. Pat jo mes zaudēsim sovu dorbu, tys parōdeis, ka mes mīļojam Dīvu nu vysas sirds. Voi tu byutu gotovs zaudēt dorbu, lai gluobtu tuo cylvāka dzeiveibu, kuru tu vysvaira mīļoj ite iz Zemis?

Myusu Radeitōjs soka: Pat jo mōte aizmērstu mīļōtū bārnu, Es jūs naaizmērstu (Jes. 49:15). Kai es varu namīļuot taidu Dīvu?

Kod tu pasadūd tai mīlesteibai, kod tovs „es” teik salauzts, atbyldūt uz tū mīlesteibu, un tu sōc dūt breivprōteigu paklauseibu, tu vari byut atteireits nu sovim grākim, kristeits ar īgrymšonu. Tys simbolizej nōvi pasauļam, un dzeiveibas pījimšonu, kū dūd Tāvs. 133 aglona.ekstra.lv Jys radeja šūs yudiņa olūtus, lai myusus nūmozgōtu nu vysom nateireibom.

Īlys bārns, bārns, švakais, švaki smaržojūšs, tyka adoptāts boguotā saimē. Jei sajēme smaržeigys zīpis, dvieseli, jauku vannu i teirys drēbis. Bet kas byutu, ka bārns atsasaceitu nu pierts voi puorstuotu valkāt sovys vacuos drēbis? 133 aglona.ekstra.lv Tōpēc, lai īītu dabasu vaļsteibā, mums ir jōpījam nūteikti nūsacejumi. Tys, kurs apslādz sovus pōrkōpumus, nikod nauzplauks, bet tys, kurs tūs atsazeis un atstuos, atrass žālsirdeibu.

Itū breineigū e-gruomotu atstuojam itamā lopā, kas paruoda jūs sūli pa sūļam puorviersšonā. Kai byut personeigom attīceibom ar sovu dabasu Tāvu. Šudiņ, jo dzērdīs Tāva bolsu, nanūcītynoj sovu sirdi.

Atguodoj: kaids tī jāga īgiut vysu pasauli i pazaudēt sovu dvēseli?